Turpmāk publicēju nedaudz „izkrāsotu” 2016.gada 9. februāra redakciju Ministru kabineta noteikumiem Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”
Tekstā:
„iekrāsots” 2016.gada 1. janvāra redakcijas izmaiņas un
„iekrāsots” 2016. gada 9. februāra izmaiņas.
Ar sarkanu ir atzīmēti dzēstie 2016.gada 1. janvāra redakcijas teksti.
AVOTS –
2016.gada 9. februāra redakcija http://likumi.lv/doc.php?id=245300
2016.gada 2. februāra Ministru kabineta sēdē izskatītais GROZĪJUMU PROJEKTS (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40380887&mode=mk&date=2016-02-02)
—————————————————————————————–
2016.02.09. REDAKCIJA
Ministru kabineta noteikumi Nr.172
Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta 3.1 daļu
1. Noteikumi nosaka uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.
2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu pirmsskolas izglītības programmas īstenojošajās izglītības iestādēs, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs.
2.1 Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās nodrošina… ēdienu tiek nodrošināts pasniegšanas dienā svaigi pagatavots ēdiens no dabīgiem pārtikas produktiem. Šo noteikumu izpratnē dabīgi pārtikas produkti ir neapstrādāti pārtikas produkti (piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi), kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus un nesastāv no tiem. Uzturā papildus iekļauj arī apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus (piemēram, maizi, jogurtu, sieru, gaļas produktus), kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur… kam nav pievienoti aromatizētāji (izņemot vanilīnu un dabīgos aromatizētājus) un pārtikas piedevas: – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.:
2.11. krāsvielas (izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas Nr.1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā C daļā minētās II grupas pārtikas krāsvielas);
2.12. garšas pastiprinātāji;
2.13. konservanti (izņemot etiķskābi (etiķi), sēra dioksīdu – sulfītus, citronskābi, pienskābi, askorbīnskābi, ābolskābi);
2.14. saldinātāji.;
2.2 Šo noteikumu 2.1 punktā noteiktie ierobežojumi par pārtikas produktiem pievienotajiem aromatizētājiem un pārtikas piedevām neattiecās uz diētisko pārtiku, kas tiek iekļauta ēdienkartē saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.;
3. Uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem ir noteiktas šo noteikumu pielikumā.
4. Uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem ir noteiktas šo noteikumu pielikumā.
4.1 Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs un to teritorijā papildus kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei drīkst izplatīt šādus pārtikas produktus:
4.1 1. svaigus augļus, ogas un dārzeņus (tai skaitā salātu, biezeņu vai kokteiļu veidā);
4.1 2. žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes bez pārtikas piedevām – krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem;
4.1 3. negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura un sāls pārtikas piedevām – krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem;
4.1 4. pienu un raudzētus piena produktus (piemēram, acidofilais piens, paniņas, rjaženka, kefīrs un jogurts), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5 %; sviestu, kurā piena tauku saturs ir vismaz 80%, un dehidrētu pienu;
4.1 5. saliktus piena produktus, kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz 5 %. Šādi produkti satur ne vairāk kā 5 g pievienotā cukura uz 100 g vai 100 ml produkta un ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g vai 100 ml produkta, bez aromatizētājiem (izņemot dabīgos aromatizētājus) un pārtikas piedevām – krāsvielām, garšas pastiprinātājiem, konservantiem un saldinātājiem;
4.1 6. sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45 %;
4.1 7. dzērienus:
4.1 7.1. dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgos minerālūdeņus, kuros minerālsāļu saturs sausajā atlikumā nepārsniedz 1500 mg/l;
4.1 7.2. augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls;
4.1 7.3. augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzumus nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes, glikozes-fruktozes un fruktozes-glikozes sīrupa un bez pārtikas piedevām saldinātājiem;
4.1 7.4. kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju;
4.1 7.5. kas pagatavoti, izmantojot maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu;
4.1 7.6. kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu, kur kakao sviesta saturs sausnā ir mazāks par 20 %, bez pārtikas piedevām saldinātājiem;
4.1 8. šokolādi, kas satur ne mazāk kā 37 43 % kopējās kakao sausnas, un kopējā kakao sausnā ir ne mazāk kā 26 % kakao sviesta;
4.1 9. sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav pievienoti daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevu un kuras ir satur ne vairāk kā 5 g pievienotā cukura uz 100 gramiem produkta un ne vairāk kā 1.25 g sāls uz 100g produkta;
4.110. maizi, kurai nav pievienoti daļēji hidrogenēti augu tauki, kas satur ne vairāk kā 1,25 g sāls uz 100 g produkta un ne vairāk kā 5g pievienotā cukura uz 100g produkta, kurā šķiedrvielu daudzums nav zemāks par 5 g uz 100g produkta;
4.1 11. kas ražoti no augļiem un ogām, izņemot tomātus (piemēram, džems, želeja, ievārījums, augļu un ogu mērce, augļu un ogu biezenis).;
5. Uztura normas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ir noteiktas šo noteikumu pielikumā.
5.1 Šo noteikumu 3.pielikumā minētās uztura normas nepiemēro atsevišķās dzīvokļa tipa telpās, kuras izvietotas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un kurās klienti apgūst patstāvīgas dzīves iemaņas (jauniešu mājas, SOS ciemati), un institūcijās, kurās bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek nodrošināta ģimeniska vide un kur ēdiena gatavošana nenotiek centralizētajā virtuves blokā.
6. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.
7. Noteikumu pielikums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
8. Šo noteikumu 2.1 punktā iekļautais izņēmums attiecībā uz vanilīnu un sēra dioksīdu – sulfītiem ir spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim.
—————————————————————————————–
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172
Uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem
(Pielikums MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1451 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.405)
1, Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā:
Vecums (gadi) | Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā (kcal) | Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā (kcal) | Olbaltumvielas (g) | Tauki (g) | Ogļhidrāti (g) |
1–2 | 1008 | 921–1099 | 36–42 | 33–39 | 120–145 |
3–6 | 1350 | 1221–1487 | 39–48 | 45–55 | 165–200 |
2, Ēdināšanu izglītības iestādē organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi.
3, Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzi):
Vecums (gadi) | Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā (kcal) | Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā (kcal) | Olbaltumvielas (g) | Tauki (g) | Ogļhidrāti (g) |
1–3 | 1300 | 1100–1500 | 33–49 | 43–51 | 162–179 |
4–6 | 1800 | 1700–2100 | 45–68 | 60–70 | 225–248 |
4, Ēdināšanu izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzos), organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā vai otrajās brokastīs 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas.
5, Izglītojamo ēdienkartē katru dienu iekļauj:
5.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni);
5.2. dārzeņus, augļus vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots);
5.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi). Zivis ēdienkartē iekļauj vismaz reizi nedēļā;
5.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus* (piemēram, kefīrs, jogurts).
6. Izglītojamo ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 5.punktā minētos produktus šādā daudzumā:
6.1. vismaz 300 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);
6.2. vismaz 300 g (neto) kartupeļu;
6.3. vismaz 1000 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;
6.4. vismaz 100 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);
6.5. vismaz 250 g augļu vai ogu;
6.6. vismaz 500 g dārzeņu, no tiem 250 g svaigā veidā.
7. Šā pielikuma 6.1.apakšpunktā minētā liesā gaļa, ja tā ir cūkas vai liellopa gaļa, iegādājama tikai atdzesētā veidā.
8. Šā pielikuma 5. un 6. punktā minēto pārtikas produktu iepirkumā izvēlas dabīgus pārtikas produktus, kā arī apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus, atbilstoši šo noteikumu 2.1punktā noteiktajam. kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritērijus (punktos) produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.
9. Izglītojamo uzturā neiekļauj:
9.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;
9.2. mehāniski atdalītu gaļu;
9.3. apstrādātus zvejniecības produktus;
9.3. 9.4. produktus, kuru ražošanā izmantots piens un kāda kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;
9.4. 9.5. majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot majonēzi, kas satur mazāk par kurai pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta, nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas– konservantus un krāsvielas);
9.5 9.6. kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kas satur mazāk par kuram pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta, ogļhidrātus – un kuri satur ne vairāk kā 15 g ogļhidrātu uz 100 g produkta, nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – konservantus, krāsvielas un saldinātājus);
9.6 9.7. cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti;
9.7. 9.8. miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti;
9.8 9.9. bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns, aminoskābes, aromatizētāji un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti.
10. Gaļas produktus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas konservus, žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas produktus) un apstrādātus zvejniecības produktus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:
10.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60% zivju ;
10.2. nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus, krāsvielas un nitrītus;
10.2 10.3. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;
10.3 10.4. nesatur sojas pupas un to produktus;
10.4 10.5. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1.5g uz 100g apstrādāta zvejniecības produkta.
11. Šā pielikuma 9.5., 9.6. apakšpunktā un 10.punktā minētos pārtikas produktus izglītojamo uzturā iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā.
12. Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, produktus, kuru ražošanā izmantots piens kuri ražoti no piena un kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli un cukuru un pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus –, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamās kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), no ģenētiski modificētām izejvielām ražotu augu eļļu.
13. Gaļa maltās gaļas izstrādājumiem tiek malta izglītības iestādes ēdināšanas blokā.
14. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā, gatavajam ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta un kopējais sāls daudzums nepārsniedz 2 g dienā. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, gatavajam ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta un kopējais sāls daudzums nepārsniedz 3 g dienā.
15, Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā, ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 g dienā. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 25 g dienā.
16. Sastādot ēdienkarti, nodrošina, ka:
16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un attiecīgi zupu vai desertu;
16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi).
17. Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija vai nepanesība), kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.
18. Izglītības iestādē apmeklētājiem pieejamā vietā tiek izvietota nedēļas ēdienkarte, norādot ēdienkartē iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā atbildīgs ir izglītības iestādes vadītājs.
Piezīme. * Ieskaitot tos produktus, kas tiek nodrošināti atbalsta programmā par piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs.
—————————————————————————————–
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172
Uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem
1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas komplekso pusdienu ēdienkartei vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, internātskolu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem:
Izglītojamie | Enerģētiskā vērtība (kcal) | Olbaltumvielas (g) | Tauki (g) | Ogļhidrāti (g) |
1.–4.klašu izglītojamie | 700–800 | 18–30 | 24–31 | 88–110 |
5.–12.klašu izglītojamie vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 1.–3.kursu izglītojamie profesionālās izglītības iestādēs | 840–960 | 21–36 | 28–37 | 105–132 |
2, Enerģētiskās vērtības un uzturvielu dienas normas internātskolu izglītojamiem:
Izglītojamie | Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība mēnesī (kcal) | Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā (kcal) | Olbaltumvielas (g) | Tauki (g) | Ogļhidrāti (g) |
1.–4.klašu izglītojamie | 2000 | 1800–2200 | 45–83 | 60–86 | 225–302 |
5.–12.klašu izglītojamie | 2400 | 2200–2600 | 55–98 | 73–101 | 275–357 |
3. Ēdināšanu internātskolās organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā vai otrajās brokastīs 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas.
4. 1.–4.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti
5. 5.–12.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti vai izvēles ēdienkarti. Izvēles ēdienkartē norāda ēdienu enerģētisko vērtību (kcal) un uzturvērtību.
6. Izglītojamo ēdienkartē katru dienu iekļauj:
6.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize vai pilngraudu maize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni);
6.2. dārzeņus, augļus vai ogas*, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots);
6.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi);
6.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus* (piemēram, kefīrs, jogurts).
7. Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:
7.1. vismaz 200 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);
7.2. vismaz 450 g (neto) kartupeļu;
7.3. vismaz 250 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;
7.4. vismaz 50 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);
7.5. vismaz 500 g (neto) dārzeņu un augļu*.
8. Internātskolu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:
8.1. vismaz 490 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);
8.2. vismaz 1400 g (neto) kartupeļu;
8.3. vismaz 1400 g piena, kefīra vai jogurta;
8.4. vismaz 210 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);
8.5. vismaz 1400 g (neto) dārzeņu.
8.1 Šā pielikuma 7.1. un 8.1.apakšpunktā minētā liesā gaļa, ja tā ir cūkas vai liellopa gaļa, iegādājama tikai atdzesētā veidā.
9. Šā pielikuma 6., 7. un 8. punktā minēto pārtikas produktu iepirkumā izvēlas dabīgus pārtikas produktus, kā arī apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus, atbilstoši šo noteikumu 2.1punktā noteiktajam. kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.
10. Izglītojamo uzturā neiekļauj:
10.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;
10.2. mehāniski atdalītu gaļu;
10.3. apstrādātus zvejniecības produktus;
10.3. 10.4. produktus, kuru ražošanā izmantots piens un kāda , kuri ražoti no piena un kuros piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;
10.4. 10.5. majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot majonēzi, kas satur mazāk par kurai pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta, nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – konservantus un krāsvielas);
10.5 10.6. kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kas satur mazāk par kuram pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta, ogļhidrātus – un kuri satur ne vairāk kā 15 g ogļhidrātu uz 100 g produkta, nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – konservantus, krāsvielas un saldinātājus);
10.6 10.7. cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti;
10.7 10.8. miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti;
10.8 10.9. bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns, aminoskābes, aromatizētāji un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti.
11. Gaļas produktus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas konservus, žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas produktus) un apstrādātus zvejniecības produktus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:
11.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60% zivju;
11.2. nesatur pārtikas piedevas garšas pastiprinātājus, krāsvielas un nitrītus;
11.2. 11.3. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;
11.3. 11.4. nesatur sojas pupas un to produktus;
11.4. 11.5. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1.5g uz 100g apstrādāta zvejniecības produkta.
12. Šā pielikuma 10.5., 10.6. apakšpunktā un 11.punktā minētos pārtikas produktus izglītojamo uzturā iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā.
13, Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, produktus, kuru ražošanā izmantots piens un kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli un cukuru un pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus –, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), no ģenētiski modificētām izejvielām ražotu augu eļļu.
14. Gaļa maltās gaļas izstrādājumiem tiek malta izglītības iestādes ēdināšanas blokā.
15. Samazina ēdienam pievienojamā sāls daudzumu, aizstājot to ar garšvielām un garšaugiem. Pievienotā sāls daudzums gatavajā ēdienā nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta. Pievienotā sāls daudzums ēdienā internātskolās nepārsniedz 5 g dienā. Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 g pusdienās, internātskolās – 40 g dienā (neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem).
16. Sastādot komplekso ēdienkarti, nodrošina, ka:
16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un attiecīgi zupu vai desertu;
16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi).
16.1 Sastādot izvēles ēdienkarti nodrošina, ka miltu konditorejas izstrādājumus iekļauj ēdienreizēs, kas tiek organizētas ne ātrāk kā plkst.11:00.
17. Šā pielikuma 6., 10., 11., 12., 13. un 15.punkts attiecas uz izglītības iestāžu komplekso pusdienu ēdienkarti un izvēles ēdienkarti.
17.1 Profesionālās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības programmas, tālākizglītības programmas „Ēdināšanas pakalpojumi” īstenošanas ietvaros pagatavotos ēdienus drīkst iekļaut šo iestāžu kompleksajā un izvēles ēdienkartē.
18. Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija vai nepanesība), kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.
19. Izglītības iestādē apmeklētājiem pieejamā vietā tiek izvietota nedēļas komplekso pusdienu ēdienkarte un dienas izvēles ēdienkarte, norādot abās ēdienkartēs iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā atbildīgs ir izglītības iestādes vadītājs.
Piezīme. * Ieskaitot tos produktus, kas tiek nodrošināti atbalsta programmā par piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta programmā “Skolas auglis”.
——————————————————————
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.marta noteikumiem Nr.172
Uztura normas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem
1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas pamatdiētai ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem:
Vecums (gadi) | Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā (kcal) | Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā (kcal) | Olbaltumvielas (g) | Tauki (g) | Ogļhidrāti (g) |
1–1,5 | 1200 | 1000–1400 | 18–35 | 39–70 | 112–210 |
1,5–3 | 1500 | 1300–1700 | 33–64 | 43–66 | 163–234 |
4–6 | 1800 | 1700–2100 | 45–68 | 60–70 | 225–248 |
7–10 | 2000 | 1800–2200 | 45–83 | 60–86 | 225–302 |
11–18 | 2400 | 2200–2600 | 55–98 | 73–101 | 275–357 |
Pieaugušie (no 19 gadu vecuma) | 2000–2400 | 2000–2400 | 50–91 | 56–80 | 273–360 |
2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās zīdaiņiem līdz viena gada vecumam enerģētiskās vērtības normas nodrošina atbilstoši bērna ķermeņa svaram:
2.1. 0–3 mēnešus veciem bērniem – 120–130 kcal dienā uz bērna svara kilogramu;
2.2. 4–9 mēnešus veciem bērniem – 115–125 kcal dienā uz bērna svara kilogramu;
2.3. 10–12 mēnešus veciem bērniem – 105–120 kcal dienā uz bērna svara kilogramu.
3. Ēdināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas. Zīdaiņiem pirmajos trijos mēnešos ēdināšanu organizē 6–8 reizes dienā; 4–5 mēnešu vecumā 5–6 reizes dienā, 6–12 mēnešu vecumā 4–5 reizes dienā, uzturu ēdienreizēs sadalot aptuveni vienādi.
4. Ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, kuriem diagnozes vai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama diētas korekcija, nodrošina ārstējošā ārsta noteiktu diētu, ko sastādījis par diētu izstrādi atbildīgais speciālists, ietverot ēdienreižu biežumu, uzturvielu palielināšanu vai samazināšanu, ēdiena konsistenci, ēdiena gatavošanas tehnoloģijas un citus parametrus.
5. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ārstējošais ārsts var noteikt papildu uzturu pie pamatdiētas, ja tas nepieciešams diagnozes vai veselības stāvokļa dēļ.
6. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu pamatdiētas ēdienkartē katru dienu iekļauj:
6.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize vai pilngraudu maize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni);
6.2. dārzeņus, augļus vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots);
6.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi);
6.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus (piemēram, kefīrs, jogurts).
7. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 1–6 gadiem pamatdiētas ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:
7.1. vismaz 400 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);
7.2. vismaz 500 g (neto) kartupeļu;
7.3. vismaz 1400 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu;
7.4. vismaz 200 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);
7.5. vismaz 1000 g (neto) dārzeņu un augļu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā.
8. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 7 gadiem pamatdiētas ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:
8.1. vismaz 490 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);
8.2. vismaz 1400 g (neto) kartupeļu;
8.3. vismaz 2800 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu;
8.4. vismaz 350 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);
8.5. vismaz 2000 g (neto) dārzeņu un augļu, no tiem vismaz 500 g svaigā veidā.
8.1 Šā pielikuma 7.1. un 8.1.apakšpunktā minētā liesā gaļa, ja tā ir cūkas vai liellopa gaļa, iegādājama tikai atdzesētā veidā.
9. Šā pielikuma 6., 7. un 8. punktā minēto pārtikas produktu iepirkumā izvēlas dabīgus pārtikas produktus, kā arī apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus, atbilstoši šo noteikumu 2.1punktā noteiktajam. kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.
10, Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, produktus, kuru ražošanā izmantots piens un kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli, un cukuru un pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus –, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), no ģenētiski modificētām izejvielām ražotu augu eļļu.
11. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā neiekļauj:
11.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;
11.2. mehāniski atdalītu gaļu;
11.3. apstrādātus zvejniecības produktus;
11.3. 11.4. produktus, kuru ražošanā izmantots piens kuri ražoti no piena un kuros un kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;
11.4. 11.5. majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot majonēzi, kas satur mazāk par kurai pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta, nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – konservantus un krāsvielas);
11.5. 11.6. kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kas satur mazāk par kuram pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta, ogļhidrātus – un kuri satur ne vairāk kā 15 g ogļhidrātu uz 100 g produkta, nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas konservantus, krāsvielas un saldinātājus)
11.6 11.7. cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti;
11.7 11.8. miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti;
11.8 11.9. bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns, aminoskābes, aromatizētāji un pārtikas piedevas – saldinātāji, krāsvielas un konservanti.
12. Gaļas produktus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas konservus, žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas produktus) un apstrādātus zvejniecības produktus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:
12.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60% zivju;
12.2. nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus, krāsvielas un nitrītus;
12.2. 12.3. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;
12.3. 12.4. nesatur sojas pupas un to produktus;
12.4. 12.5. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1.5g uz 100g apstrādātā zvejniecības produkta.;.
13. Šā pielikuma 11.5., 11.6. apakšpunktā un 12.punktā minētos pārtikas produktus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā.
14. Ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta un kopējais sāls daudzums nepārsniedz 5 g dienā, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 3 g dienā.
15, Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz:
15.1. ārstniecības iestādēs – 40 g dienā vai 20 g pusdienās, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 20 g dienā;
15.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās – 40 g dienā vai 20 g pusdienās, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 20 g dienā, neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.
16. Sastādot ēdienkarti, nodrošina, ka:
16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un attiecīgi zupu vai desertu;
16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi).
17. Ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās ārstniecības persona (dietologs, diētas māsa vai uztura speciālists) izstrādā ēdienkarti vienai līdz divām nedēļām, ņemot vērā veselīga uztura principus, un saskaņo to ar iestādes vadītāju. Ēdināšana iestādē tiek organizēta saskaņā ar ēdienkarti.
18. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem jānodrošina iespēja saņemt informāciju par ēdienkartē iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Informācijas pieejamību nodrošina iestādes vadītājs.