Krīzes laika izklaidei, es Jums uzrakstīju nelielu pasaku.
Ja kāds šeit saskata jelkādu līdzību ar kādā mācību iestāde notiekošo, tad tā ir tikai nejauša sakritība, jo visa pasaka ir izdomāta !
Tāltālā ciemā, mūžīgā vasarā, lielo mežu ielokā dzīvoja laimīgais rūķu ciemats. Gadsimtiem ilgā laimībā viss bija sakārtojies – rūķi strādāja savus rutīnas darbus, laimīgie bērni auga, labsajūtā spēlējoties un mācoties. Protams, virs ciemata arī reizēm atklīda kāds pelēks lietus mākonis, bet tas raizes nesagādāja, jo ciemata Galvenie rūķi kopā ar citu rūķu pārstāvjiem ar to tika galā ātri vai vēlu. Jāatdzīst, ka biežāk gan vēlu, jo rūķu ciematā visi bija labsirdīgi un, ja mākonis Galvenos rūķus netraucēja, tad pārstāvjiem un iedzīvotājiem nācās gadiem stāstīt, ka mākonis vispār ir virs ciema. Tā visi laimīgi, mierīgi, saticīgi un bez rūpēm dzīvoja līdz brīdim, kad negaidot visas debesis savilkās, un rūķu ciematā iestājās ziema. Ko tādu neviens nekad nebija gaidījis.
Ciema rūķi slēpās savās mājiņās. Sildījās, kā kurš varēdams. Galvenie rūķi ātri saprata, ka galvenais tagad ir malka. Labi, ka saulainajos laikos, izmantojot citu zemju dāvanas, bija iekrāti pat motorzāģi. Neviens gan nemācēja ar tiem strādāt, bet vismaz mērķis bija skaidrs, un darbarīki kā nekā bija.
Galvenie rūķi savus pāris desmitus padotos, bruņotus ar motorzāģiem, aizsūtīja uz aizliegto tumšo mežu. Viss ciemats apbruņojies ar pacietību gaidīja. Un re, vakaram tuvojoties malkas brigāde atgriezās, bezspēkā nomocījušies, stiepjot vienu koku. Visi rūķi saskatījās, bet kā jau miermīlīgā tauta, noplātīja rokas un sadalīja pa kripatiņai atnesto. Otrā dienā, jau katrs salasot savā pagalmā visus zariņus, atkal klusi gaidīja malku – pāris desmitu malkas rūķu atkal bezspēkā atgriezās ar diviem kokiem. Ņemot vērā, ka ciematam bija nepieciešami desmitiem koku, visi rūķa ciemata iedzīvotāji jau sāk sačukstēties. Silmalas rūķi jau paslepus sāka stāstīt, ka tumšajā mežā abas dienas nemaz nebija trokšņa, ka kāds zāģētu.
Trešajā dienā, Malkas rūķiem aizejot mežā, Pārstāvju rūķi jau sekoja paskatīties, ko Malkas rūķi tur mežā dara. Un ierauga – Malkas rūķi, nedarbinot motorzāģu motorus, vaiga sviedros, izmirkuši baksta ar motorzāģiem pa kokiem, lai tos nogāztu…
- Ko Jūs darāt? pavaicāja Pārstāvju rūķi.
- Mums tā teica darīt Galvenie rūķi
- Vai Jums neteica motorus ieslēgt? izbrīnīti vaicāja Pārstāvju rūķi
- Mums Galvenie rūķi neko tādu neteica un mēs jau paši nemaz nemākam.
- Cik labi, ka mēs atnācām! Mēs jau ar īsti nemākam, bet mēs Jums tūlīt palīdzēsim izdomāt, kā tos motorus iedarbināt. – saka Pārstāvju rūķi
un visi kopā Galveno rūķu līdzi dotajās somās sāk meklēt benzīnu. Izrādās, ka benzīna nemaz nav!
Pārstāvju rūķi, apriežoties klusītiņām, izvairoties no jebkādiem skaidrojumiem mierīgajiem, bet nosalušajiem ciemata rūķiem, dodas pie Galvenajiem rūķiem.
- Galvenie rūķi, vai zināt, ka esat aizmirsuši Malkas rūķiem līdz benzīnu zāģiem iedot? vaicā pārstāvju rūķi.
- Gudrie rūķi, pat neapdomājoties atbild: “Protams, zinām. Mēs nemaz nedevām līdz benzīnu, jo Malkas rūķi nemaz nemāk motorus darbināt.”
- Bet kā tad lai viņi sagādā malku ciemam? – joprojām mierīgi un diplomātiski vaicā pārstāvji.
- Viņi taču jau gādā. Malkas rūķi dara visu, kas ir viņu spēkos! Benzīnu mēs nedosim jo tad viņi var sevi savainot! Daudzi ciema iedzīvotāji nemaz nevēlās malku, jo viņiem patīk salt ziemā!– Atbild Galvenie rūķi.
Pārstāvju rūķi, piekrītot, ka nemākulīgi var tiešām savainoties, savā starpā apspriežoties, dodas meklēt Tehniķu rūķi, lai saņemtu padomu. Tehniķu rūķis, uzklausot saka, ka viss taču ir vienkārši atrisināms.
- Apmācīsim Malkas rūķus. Ieliesim benzīnu un viss būs kārtībā!
Diena gāja uz beigām. Tehniķu rūķis pat aizgāja uz mežu, iedarbināja vienu zāģi un nogāza vienu koku kā piemēru Malkas rūķiem. Ciemats atkal sadalīja pa šķipsniņai Malkas rūķu nomocītos un atnestos – nu jau trīs kokus (2+1 Tehniķa). Aktīvākajiem ciemata nosalušajiem rūķiem, lai tos nomierinātu, Pārstāvji rūķi paskaidroja, ka risinājums jau ir atrasts un viss rīt būs kārtībā.
Nākošajam rītam austot, ciematu gaidīja pārsteigums. Ciematā pie visiem stabiem bija izlīmēts Galveno rūķu paziņojums ar uzrunu, ka visiem negaidīti ir iestājušies grūti laiki. Malkas rūķu brigāde ir labi organizēta un dara visu, kas ir viņu spēkos, lai visi ciemata iedzīvotāji saņemtu malku un sildītos. Tiek piesaukts piemērs, ka vakar taču atnesa jau vienu koku vairāk kā iepriekš, nepasakot gan, ka to Tehniķis nozāģēja ar benzīnu. Uzrunas noslēgumā vēl maza piebilde, ka benzīna izmantošana ciematā nav ieteicama un, ja kāds to piedāvā, tad noteikti no tās var atteikties.
Ciemata iedzīvotāji, to visu izlasot, jūtās pacilāti, ka gudrie rūķi par viņiem rūpējas! Grūtības visi risina un neviens nav aizmirsts. Gandrīz neviens pat neievēro mazo piebildi par benzīnu un pat neizprot, kāpēc tas tur uzrunai galā rakstīts.
Pārstāvji gan, saprot šo piebildi, un atkal, neko neskaidrojot visiem ciemata rūķiem, dodas pie Galvenajiem rūķiem vaicāt, kas vispār notiek. Pārstāvju rūķi pat līdz ieaicina Tehniķu rūķi, kā konsultantu, lai visu izskaidro Galvenajiem. Galvenie rūķi, uzklausot Pārstāvju rūķus un Tehniķu rūķi, sāk skaidrot:
- Jums jāsaprot, ka –
Pirmkārt – ne visi ciemata rūķi vispār ir nosaluši!
Otrkārt – Ciematā Ir daudzi rūķi, kuri pa dienu, savus darbus darot, nav vispār mājās un, lai viņu bērni, mājās sēžot, neapdedzinātos pie krāsniņas, mājas pa dienu vispār nekurina. Naktīs bez malkas var deķīšos satīties. Viņiem vispār malku nevajag!
Treškārt – Citos ciemos arī viss notiek bez benzīna …
Ceturtkārt – … Pieckārt – …
Simtkārt – troksnis no rūcošiem zāģu motoriem mežā baidīs zvērus, un benzīns mežā var izraisīt ugunsgrēku!
Galvenie rūķi sarunai bija kārtīgi sagatavojušies, un pamatojumu bira kā no pilnības raga.
Pārstāvju rūķi, uzklausot šo visu sagatavoto Galveno rūķu pamatojumu birumu, pat nezināja, kur tad tagad ir taisnība paslēpusies, lai arī fakts, ka visi ir nosaluši, ir palicis?!
Tā Pārstāvju rūķiem, vērojot notiekošo, lasot pasta ziņas par siltajiem mājokļiem kaimiņu ciemos un mierinot ciemata rūķus, pienāca jau divdesmitā ziemas diena!
Pārstāvju rūķi, nolemjot, ka visus Galveno rūķu dīvainos skaidrojumus pat nav jānes ārā ciemā, tomēr apņēmās, rast klusu risinājumu un, uzklausot visus iespējamos citu ciemu padomus, uzrakstīja vēstuli Galvenajiem rūķiem, norādot, ka ciema rūķi ir nosaluši, meža rūķi ir pārmocīti bez rezultāta , motorzāģi nav darbināti. Vēstulē lūdzot, vismaz izlasīt motorzāģu pamācību grāmatu un arī aptaujāt vismaz ciema rūķus, vai viņi nav nosaluši.
Galveno rūķu Atbildi nebija ilgi jāgaida. Jau otrajā dienā pasta balodis atnesa atbildi no Galvenajiem rūķiem. Tagad Galvenie rūķi jau pat rakstīja, ka viņi un arī Malkas rūķi ir dziļi aizvainoti par to, ka Pārstāvju rūķi tik zemu novērtē viņu plašos un visaptverošos centienus visiem malku sagādāt. Malkas rūķi pašaizliedzīgi darot savus pienākumus. Tika pieminēts, ka, ja Pārstāvju rūķi norāda Galvenajiem rūķiem, ka viņi nemāk lasīt (iespējams runa par motorzāģu grāmatu), tad tā jau ir vēršanās pret visu rūķu karaļvalsti. Papildus vēstulē izrādījās rakstīts, ka Pārstāvju rūķi visus ir nomelnojuši publiski pa visu ciemu.
Galveno rūķi gan bija sadzirdējuši lūgumu, vismaz aptaujāt ciema rūķus par viņu labsajūtu, un aptauja nekavējoties notika uzdodot ciema rūķiem ar sekojošu tekstu: “Dārgie ciema rūķi! Ņemot vērā, ka pāris rūķi stāsta, ka pilnīgi visi ciema rūķi vēlās savas krāsnis kurināt ar benzīnu, un ciema Tehniķu rūķis to iesaka, bet – Lūdzu, atbildiet cik daudzi no Jums savās krāsnīs grib liet benzīnu?”
Pārstāvju rūķi, to visu redzot, vairākas dienas runājas – “Ko tagad kurš ir pārpratis? Ko kurš visā ciemā ir pateicis? Kurš tagad ir apvainojis, un kam tagad ir jāatvainojas? Kurš vispār ir pieminējis vai ieteicis benzīna liešanu krāsnīs” …
Vārdu sakot zeme ir apgriezusies kājām gaisā un neviens vairs neko nesaprot.
Šai pasakai beigas vēl nav uzrakstītas, bet – Ziema turpinās, motorzāģi klusējot baksta kokus, benzīns joprojām mucās, malkas rūķi jau krīt no kājām, bet rūķu ciemā skursteņi nekūp.
… Un visi Rūķu pārstāvji viens uz otru klusējot skatās, meklējot nevis risinājumus, bet vainīgo….
Turpinājums sekos …
Ar cieņu
Guntis Niedra
