MK.172 aizliedz “Apstrādātus zvejniecības produktus”. Otrais raksts 2015.10.27.

Vai skolu ēdinātājs no 2016.gada vispār klientam drīkstēs pasniegt virtuvē gatavotu zivi ?

…. un vai „Neapstrādāts = Sagatavots” ?

…..un vai „Pārstrāde = Apstrāde” ?

Sākšu ar vienkāršāko jautājumu – Vai atbilstoši MK.172 ēdinātājs skolēnam drīkst pasniegt paša mizotus un grieztus KARTUEĻUS uzvārot tos eļļā. Vienbalsīgi – protams, ka nedrīkst, jo tie skaitās „Kartupeļi frī”, lai arī Jūs tos izgatavojāt no izejvielām pašu virtuvē. To nosaka MK.172 pielikumu sadaļas”…. uzturā neiekļauj: „punkts 9.1. (PII), 10.1.(Skolām), 11.1. (Aprūpei).

Un tagad nākošais jautājums – Vai drīkstēsim pasniegt „Ceptu zivi”? Kaut pašu ķidātu, tīrītu un pašu ceptu. …bet tā taču būs termiskā apstrāde atbilstoši regulas 852/2004 „Pārstrādes” definīcijai un atbilstoši MK.172 pielikumu tās pašas sadaļas”…. uzturā neiekļauj: „punktam 9.3. (PII), 10.3.(Skolām), 11.3. (Aprūpei).

Vai tiešam MK.172 viena panta divus apakšpunktus mēs drīkstam traktēt katru savādāk. ? Varbūt, ja drīkstēsim cept zivi, tad drīkstēsim arī paši vārīt eļļā savus mizotos kartupeļus ?

Vēlreiz vizuāli salīdziniet paši.

Kopā MK.172 pielikumā tas izskatās šādi:

————————————————————-

9. Izglītojamo uzturā neiekļauj:

       9.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus

             un analogus pārtikas produktus;

      9.3. apstrādātus zvejniecības produktus;

————————————————————-

Kā pie tā var nonākt ? Exxx …… tagad atkal gari, bet pēc kārtas:

Gatavojoties man atvēlētajam laikam 2015.gada 26.oktobra „Pirmsskolas iestāžu un skolas māsu biedrības“ seminārā, pārskatīju visus jaunumus par „apstrādātu zvejniecības produktu“ aizliegumu internetā. No atbildīgo ministriju puses trešo mēnesi pilnīgs klusums. Atradu vienu jaunu komentāru PVD mājas lapā „jautājumu un atbilžu” sadaļā. Virspusēji izlasot – ļoti izsmeļoša atbilde, ka viss ir kārtībā un zivis „uz galda” būs. Bet nu man ir tāds nelabs niķis – iedziļināties cik šīs atbildes ir pamatotas. Nu ko lai saku …. Ir tāds teiciens: „Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas”. Sākumā izlasiet paši publicētos jautājumus un atbildes:

 ————————————————————-

 http://www.pvd.gov.lv/lat/_gv/module_faq/cat-id_65/page_3

 Par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 405 14.07.2015. Kas ir apstrādāti zvejniecības produkti? Ko drīkstēs dot izglītības iestāžu un sociālo iestāžu klientiem? Pirmsskolu audzēkņiem ir prasība reizi nedēļā dot zivis.
Tātad, nedrīkstēs fileju, saldētu zivi, zivi bez galvas un iekšām, konservus zupu gatavošanai ar mazu sāls saturu (mazāk par 1 gramu sāls uz 100 g produkta). Šie ir apstrādāti zvejniecības produkti.

Ņemot vērā to, ka Veselības ministrija izdevusi Noteikumus Nr.172 un Grozījumus, lūdzām sniegt VM atbildīgā speciālista komentārus. Atbildi, kuru sniedza Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta
Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā referente Lāsma Ļaksa:
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” (apstiprināti Ministru kabinetā 2015.gada 14.jūlijā) paredz, ka izglītības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju ēdienkartē neiekļauj apstrādātus zvejniecības produktus, piemēram, krabju nūjiņas, zivju pirkstiņus, zivju konservus, marinētus, sālītus vai savādāk sagatavotus zivju produktus u.c.
Savukārt iepriekš neapstrādātus zvejniecības produktus, tostarp ķidātu, sagrieztu šķēlēs vai gabalos, kā arī zivs fileju varēs izmantot ēdiena pagatavošanā un iekļaut ēdienkartē (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku). Tāpat ēdiena pagatavošanā varēs izmantot svaigus, saldētus vai atdzesētus neapstrādātus zvejniecības produktus.

Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts
Andris Vaiders:
Atbildot uz otro jautājumu, atbilde ir meklējama Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 852/2004, par pārtikas produktu higiēnu, definīciju sadaļā, kur apstrādāti zvejniecības produkti ir definēti kā produkti, kuri ir termiski apstrādāti, kūpināti, konservēti, nogatavināti, žāvēti, marinēti utt. Savukārt, neapstrādāti zvejniecības produkti ir produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti, kas ir sadalīti, atdalīti, sagriezti šķēlēs, kapāti, atkauloti, samalti, atdalīti no ādas vai mizas, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, dziļi saldēti vai atkausēti.

————————————————————-

Tiek piesauktas divas Eiropas komisijas regulas –

            852/2004 par pārtikas produktu higiēnu

            853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Pirmajā (852) ir teikts „Šī regula attiecas uz visiem pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem un eksportu, neskarot citas konkrētākas prasības saistībā ar pārtikas higiēnu.”

Otrajā (853) ir teikts „Šajā regulā ir paredzēti īpaši dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnas noteikumi pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Šie noteikumi papildina Regulas (EK) Nr. 852/2004 noteikumus. Tie attiecas uz neapstrādātiem un apstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.”

853 papildina 852, bet katrā no regulām ir savas definīcijas. 852 runā par visu pārtiku, bet 853 tikai par „Dzīvnieku izcelsmes”. Tiktāl viss kārtībā.

Sāksim ar eksperta Andra Veldres atbildi:” … atbilde ir meklējama ….. 852/2004…. definīciju sadaļā, kur apstrādāti zvejniecības produkti ir definēti kā produkti, kuri ir termiski apstrādāti, kūpināti, konservēti, nogatavināti, žāvēti, marinēti utt. ..”

Ja norādīts, ka meklējama tad meklējam. Neatrodam! Meklējam pēc atslēgu vārdiem „apstrādāti, kūpināti, konservēti” un re – atrodam.

Definīciju sadaļā :

m) “pārstrāde” ir jebkura darbība, tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija vai vairāki šie procesi kopā, kas būtiski izmaina sākotnējo produktu;

o) “pārstrādes produkti” ir pārtikas produkti, ko iegūst pēc neapstrādātu produktu pārstrādes. Minētajos produktos var būt sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas to ražošanai vai konkrētu īpašību piešķiršanai.

Pat nemēģinot ievērot, ka šajā definīcijā nav pieminēti „Zvejniecības” varam izdarīt loģisku secinājumu, ka 2016.gada MK.172 redakcijā pieminētais vārds „Apstrādāti” ir regulā tulkojams, kā „Pārstrādāti”

Dīvaini izskatās, bet tomēr APSTRĀDE = PĀRSTRĀDE

Ejam tālāk. Eksperts Andris Veldre saka: „…Savukārt, neapstrādāti zvejniecības produkti ir produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti, kas ir sadalīti, atdalīti, sagriezti šķēlēs, kapāti, atkauloti, samalti, atdalīti no ādas vai mizas, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, dziļi saldēti vai atkausēti….”

Ja neņem vērā, ka atkal nav pieminēts „Zvejniecības”, bet kopumā precīzi citēta 852/2004 regulas definīcija “neapstrādāti produkti”.

Izskatās tiešām cerīgi, bet vai šī definīcija ir kartupeļiem, riekstiem u.t.t. un zvejniecības produktiem, ….. vai tikai kartupeļiem, riekstiem u.t.t ņemot vērā, ka dzīvnieku izcelsmes produktiem ir cita – specialā regula 853/2004 . Speciālajā regulā nav definēti „Neapstrādāti zvejniecības produkti”, bet ir dalījums “Svaigi zvejniecības produkti”, “Sagatavoti zvejniecības produkti”, “Apstrādāti zvejniecības produkti”

Vēlreiz atgādināšu pirmajā rakstā aprakstīto (http://www.kurmis.eu/viedoklis/mk-172-aizliedz-apstradatus-zvejniecibas-produktus/ ) , ka „Svaigi” mums ēdinātajiem neder, jo tā ir zivs ar galvu, spurām un iekšām, bet „Sagatavotus” nedrīkst, jo tas ir produkts kam veiktas „apstrādes darbības”.

Uz „speciālo” 853/2004 regulu arī norāda otra atbildes sniedzēja – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā referente Lāsma Ļaksa.  Citēju: „…noteikumos Nr.172…..ēdienkartē neiekļauj apstrādātus zvejniecības produktus, piemēram, krabju nūjiņas, zivju pirkstiņus, zivju konservus, marinētus, sālītus vai savādāk sagatavotus zivju produktus u.c. „ Izklausās ļoti labi. It kā loģiski, bet tomēr šāds piemērs nav atrunāts nevienā no likumiem un/vai regulām.

Turpinām lasīt atbildes tekstu. Citēju: „….Savukārt iepriekš neapstrādātus zvejniecības produktus, tostarp ķidātu, sagrieztu šķēlēs vai gabalos, kā arī zivs fileju varēs izmantot ēdiena pagatavošanā un iekļaut ēdienkartē (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 …..Tāpat ēdiena pagatavošanā varēs izmantot svaigus, saldētus vai atdzesētus neapstrādātus zvejniecības produktus….”

Meklējam regulā 853/2004. Atkal neatrodam pieminēto vārdu savienojumu „neapstrādātus zvejniecības produktus”. Meklējam atkal skaidrojuma atslēgvārdus „ķidātu, sagrieztu šķēlēs, gabalos” . Un atrodam regulas definīciju sadaļā punktā 3.6. terminam “Sagatavoti zvejniecības produkti”. Tagad varu atkal tikai loģiski secināt, ka Veselības ministrijas vārdnīcā  „Neapstrādāti zvejniecības produkti” ir tulkojami kā  „Sagatavoti zvejniecības produkti” un atbilstoši NEAPSTRĀDĀTS = SAGATAVOTS .

Te , protams, jau otro reizi prasītos „Valsts valodas centra” skaidrojums vai tiešām apstrāde ir sinonīms pārstrādei un neapstrādāts ir sinonīms sagatavots. Diemžēl es , kā uzņēmējs, nevaru saņemt „Valsts valodas centra” oficiālu konsultāciju. To var tikai „Iestādes”.

Bet galvenais šo vārdu un terminu savārstījumā sanāk, ka ja eksperts Andris Veldre norāda, ka aizliegtos „Apstrādātus zvejniecības produktus” ir jāskatās regulā 852/2004 zem termina „Pārstrādāts” tad „frī” kartupeļu izgatavošana ir tā pati pārstrādes darbība, kā zivs uzcepšana ēdnīcā uz plīts. Savukārt aizliegums šādus produktus (ēdienus) pasniegts ir MK.172 vienā pantā.

 

Ar cieņu,                                                                                           2015.10.26.

Guntis Niedra

 

PS: Vai man vienam rodas iespaids, ka ierēdņiem patīk spēlēt „futbolu”.