Sveicināta Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija !!!!
Sveicināta valsts, kurā no 2016.gada 1. janvāra visās mācību un aprūpes iestādēs ir aizliegts ēdiena gatavošanai iepirkt „zivs fileju” .
Vai esat pārsteigti ? Es arī !!!! …. bet patērējot vairākas dienas, pa vārdiem izpētot 2015.gada 14.jūlija „Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumos Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, mani ļoti satrauca :
- 1.5. izteikt 1. pielikuma 9. un 10. punktu šādā redakcijā: “9. Izglītojamo uzturā neiekļauj: 9.3. apstrādātus zvejniecības produktus;
- 1.11. izteikt 2. pielikuma 10. un 11. punktu šādā redakcijā: “10. Izglītojamo uzturā neiekļauj: 10.3. apstrādātus zvejniecības produktus;
- 1.16. izteikt 3. pielikuma 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā: 11. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā neiekļauj: 11.3. apstrādātus zvejniecības produktus;
Katrā MK.172 pielikumā jauns punkts ar tikai trīs vārdu saturu. Ko tad šie vārdi nozīmē ? Atradu pilnīgu skaidrojumu definīcijās EK Regulā 853/2004. (Regulas punkti publicēti raksta noslēgumā) .„”Apstrādāti zvejniecības produkti” ir apstrādāti produkti, ko iegūst, apstrādājot zvejniecības produktus vai tālāk apstrādājot šādus apstrādātus produktus.”
Noprotu, ka MK.172, iespējams, ir bijis mērķis ierobežot nekvalitatīva satura „Zivju pirkstiņu” pasniegšanu ēdnīcās. To arī vajadzētu izdarīt, bet ar citām medodēm.
Pētīju terminus tālāk no otras puses – ko tad tagad drīkstēs. Tajā pat regulā Nr.853/2004 ir skaidroti vēl divi termini – “Svaigi zvejniecības produkti” un “Sagatavoti zvejniecības produkti”. Ēdnīcās noteikti būtu jābūt iespējai izmantot gan vienu, gan otru, jo viens termins attiecināms uz svaigu atdzesētu zivi ar visu galvu, bet otrs uz fileju. Regulā Nr. 853/2004 “Sagatavots zvejniecības produkts” ir produkts, kuram „…veiktas apstrādes darbības, kuras ietekmē to anatomisko veselumu, piemēram, ķidāšana, galvas atdalīšana, sagriešana šķēlēs vai gabalos, filejas atdalīšana un kapāšana.” Diemžēl termina “Sagatavotu zvejniecības produktu” produktus noteikti vairs nedrīkstēs izmantot ēdnīcā, jo termina skaidrojumā skaidri pateikts, ka tie ir „ ….produkti, kam veiktas apstrādes darbības…”
Atbilstoši augstāk minētajam, no 2016.gada 1. janvāra ēdnīcās drīkstēs izmantot tikai “Svaigus zvejniecības produktus”, kas atbilstoši definīcijai ir „….neapstrādāti veseli vai sagatavoti zvejniecības produkti, tostarp vakuumiepakojumā vai izmainītā temperatūrā iepakoti produkti, kuru saglabāšanai nav veikta nekāda cita apstrāde, kā vien atdzesēšana.”, kas sadzīviskā valodā nozīmē vienkārši svaigu atdzesētu zivi – ar visu galvu, spurām, iekšām u.t.t.
Papildināts ———– 2015-09-13 ———————————————–
LTV1 2015.gada 13. septembrī raidījumā “De Facto” tika citēts Zemkopības ministrijas skaidrojums Veselības ministrijai, kurā rakstiski 2015.gada 25.martā (vairāk, kā mēnesi pirms MK. 172 grozījumiem) informēja par MK. 172 likuma grozījumu projekta neveiksmīgo formulējumu. Vēstulē teikts:
“””apstrādāti zvejniecības produkti” atbilstoši pārtikas tiesību aktu normām var radīt piemērošanas interpretācijas, piemēram, primārās ražošanas ietvaros ķidāšana, spuru nogriešana, sasaldēšana un iesaiņošana ir apstrādes darbības, tāpat fileja ir produkts, ko iegūst zvejniecības produktu apstrādes rezultātā. Arī svaigu zvejniecības produktu atdzesēšana ir uzskatāma kā produktu apstrāde”.
————————————————————————————–
Ņemot vērā, ka jau šajā brīdī (un nemainīgi arī pēc 2016.gada 1. janvāra) MK.172 noteikumos
- 1. pielikuma punktos 5.3. ar piebildi ” Zivis ēdienkartē iekļauj vismaz reizi nedēļā” un 6.1.
- 2. pielikuma punktos 6.3.; 7.1.
- 3.pielikuma punktos 6.3.; 7.1. un 8.1.
tiek pieminēta „zivs fileja” – visi Latvijas ēdinātāji var laicīgi mainīt „produktu iepirkumu konkursus” un sagatavot cehus un/vai virtuves inventāru svaigu zivju sadalīšanai. Papildus, īpaši „Bērnu nami” un „Pansionāti” var laicīgi iegādāties , piemēram, zivju kūpinātavas, lai to iemītnieki no piedzimšanas līdz pilngadībai un arī dzīves norietā, kaut reizi varētu pagaršot kādu zivs kūpinājumu.
Jūs laikam sadzirdat neviltotu ironiju pēdējā rindkopā, bet ko es citu varu teikt, ja kāds „ierēdnis” ar trīs vārdu salikumu (nepareizi izmantotu terminu) vienkārši liedz bērnu nama iemītniekam un/vai pensionāram pansionātā kaut reizi savas iestādes ēdnīcā nogaršot Latvijā kūpinātu zivtiņu, mazsālītu siļķi, tunča fileju savā sulā, u.t.t.
Vēl ironiskāk tas sasaucās ar Zemkopības ministrijā izstrādāto plānu „Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana”. Divas dienas (2015.gada 16.jūlijā) pēc MK.172 grozījumu pieņemšanas (2016.gada 14.jūlijā) publicēto „…atbalsts pievienotās vērtības radīšanai, lai zvejnieki varētu veikt savas nozvejas tālāku apstrādi, tiks sniegts Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. …” https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/presei/apstiprinati-priekslikumi-situacijas-uzlabosanai-zivsaimniecibas-nozar?id=4656
Plāna ietvaros jau no 2015.gada 10.septembra tiks pieņemti projektu iesniegumi ar mērķi „palielināt zvejas produktu pievienoto vērtību, atbalstot ieguldījumus, kuru ieviešanas rezultāts ir pieejams plašākam zivsaimniecības nozares pārstāvju lokam.” https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/presei/vares-pieteikties-atbalstam-pasakuma-pievienota-vertiba-produktu-kvali?id=4780
Apkopojot pēdējās rindkopas – Zemkopības ministrija atver programmu, kuras ietvaros ar Eiropas fondu palīdzību veicinās vietējo lomu apstrādi tepat Latvijas teritorijā, bet Veselības Ministrija šos „spēlētājus” pilnībā izslēdz no Izglītības un aprūpes iestāžu ēdnīcu piegādātāju vidus. Ņemot vērā, ka MK.172 noteikumiem pakļautās ēdināšanas iestādes ir ļoti liela daļa no Latvijā ražotās pārtikas noieta tirgus – situācija man nav saprotama.
Ar cieņu,
Guntis Niedra
—————————————————————————————–
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004
(2004. gada 29. aprīlis),
ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
Avots un pilns teksts : http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0853:LV:HTML
—————————————————————————————
I Pielikums
DEFINĪCIJAS
ZVEJNIECĪBAS PRODUKTI
3.1. “Zvejniecības produkti” ir visi savvaļas vai saimniecībā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki (izņemot dzīvas gliemenes, dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus, kā arī visus zīdītājus, rāpuļus un vardes), tostarp visas šādu dzīvnieku ēdamās formas, daļas un produkti.
3.5. “Svaigi zvejniecības produkti” ir neapstrādāti veseli vai sagatavoti zvejniecības produkti, tostarp vakuumiepakojumā vai izmainītā temperatūrā iepakoti produkti, kuru saglabāšanai nav veikta nekāda cita apstrāde, kā vien atdzesēšana.
3.6. “Sagatavoti zvejniecības produkti” ir neapstrādāti zvejniecības produkti, kam veiktas apstrādes darbības, kuras ietekmē to anatomisko veselumu, piemēram, ķidāšana, galvas atdalīšana, sagriešana šķēlēs vai gabalos, filejas atdalīšana un kapāšana.
PĀRSTRĀDES PRODUKTI
7.4. “Apstrādāti zvejniecības produkti” ir apstrādāti produkti, ko iegūst, apstrādājot zvejniecības produktus vai tālāk apstrādājot šādus apstrādātus produktus.
————————————————————————————–
Atbildēt